Uzlabošana

Personības uzlabošanas pasākumi ir aktuāli, kā nekad. Mēs uzlabojam savas prasmes, kompetences, tēlu. Pat personīgās atmiņas ir iespējams uzlabot, tā pat, kā pašu atmiņu.

Vai vienmēr var gaidīt garantētu rezultātu un tevis labākā versija tiešām būs labāka?

Nevar uzlabot to, kas nepakļaujas mērījumam. Cik iespējams uzlabot savu mīlestību pret kādu? Vai, uzlabot savu dvēseli? Vai, uzlabot izpratni? Parasti, vai nu mēs mīlam, vai nemīlam. Vai izprotam, vai nē. Mums visiem dvēsele ir tāda, kāda tā ir.

Atrast mēramos parametrus ir iespējams tad, kad atrodi kādu atskaites punktu. Bieži to meklējam citu cilvēku acīs. Tadā veidā mēs atrodam “uzlabojumu” virzienu un “mēram”, tie nostrādā vai nē.

Vērotāju loks var mainīties, tad mēs jūtamies kā izsisti no segliem. Piemēram, zaudējot pierasto vidi, kad mainām darba vietu vai dzīves valsti. Ar laiku saprotam, ka nav japatīk visiem, tas ir tik nogurdinoši un neefektīvi. Vērotāju loks samazinās, līdz paliek tik daži cilvēki, kuru dēļ vēlamies būt labāki.

Un pienāk brīdis, ka ieraugam pamata atskaites punktu, to, kurš atrodās mūsos pašos. Kad atrodi un pieņem to, tad atliek tikai jūsmot par sevi, citiem, dzīvi, pasauli. Bet tas ir tik savādi un neierasti, ka neviļus pacel skatienu un tur ir acis, acis, acis: mērījumi, vērtējumi, uzlabojumi.