Koučings, daži mīti un realitāte

Kad mācījos un pirmos gadus praktizēju koučingu, tad visa informācija, kura ar to bija saistīta, likās tik patiesa, ka pat neatļāvu sev iedomāties, ka varētu būt savādāk. Pāgāja laiks, kad cīnījos ar sevi, domādāma, ka ja mani rezultāti nav kongruenti ar populāriem apgalvojumiem par un ap koučingu, tad es domāju un daru nepareizi. Dažas reizes, diskutējot par koučingu ar kolēģiem un interesentiem, tā arī dzirdēju: “Tu domā nepareizi!”

Laiks, darbs un fokusēšanās uz konkrētu mērķi sniedza man iespēju gan iegūt vēlamos, ar koučingu saistītus rezultātus, gan iemācīja vairāk ticēt sev. Tālāk padalīšos ar dažām atziņām, uzsverot uz to, ka tās ir manas šī brīža domas, kuras balstās uz manu pieredzi, līdz ar to, neieteiktu tās uzskātīt par patiesību, līdz nepārbaudisiet to savā praksē.

Mīts nr.1. – koučings ir profesija. Manā gadījumā – nē. Kad rakstu par sevi “komandu un individuālāis koučs” – ir domāts, ka strādāju ar komandām un individuāli, izmantojot arī koučinga metodi. Praktizējot ar dažādiem cilvēkiem un tad ar dažādu uzņēmumu komandām, secināju, ka ja koučs vēlas tiešām panākt cilvēku uzvedības izmaiņas, tad ar prasmi uzdot atvērtus jautājumus noteiktā secībā vien nepietiek. Ir jābūt vēl citām specifiskām prasmēm. Manā gadījumā ļoti noder pedagoģiskā izglītība, zināšanas par pieaugušo apmācības specifiku, izrpratne par biznesa procesiem, funkcijām, atbildību. Krīzes intervences prasmes, prasme izmantot vizualizācijas instrumentus, prasme atšķirt kritērijus no pazīmēm. Prasme vadīt pārrunas ar pasūtītāju, kurš nevienmēr pats piedalās komandas darbā un t.t.. Koučings ir tikai metode, kura, protams, var būt ļoti efektīva, ja tiek ievēroti visi tās pielietošanas nosacījumi. Un ja tādu nosacījumu nav komandā, kuras vadītājs nopirka tavu pakalpojumu, tad tev ir jābūt prasmēm tos organizēt tik labi, lai tad, kad tu tiksi pie koučinga metodes izmantošanas, tā tiešām nostrādātu.

Mīts nr.2. – koučs iedvesmo. Manā gadījumā – ne vienmēr. Es pat teiktu, reti. Nekad. Jo… neviens nevienu nevar iedvesmot. Cilvēks vai nu iedvesmojas pats no saviem risinājumiem vai savas izvēles, vai nē. Kouča uzdevums nav iedvesmot. Kouča uzdevums ir veicināt pieaugušā cilvēka uzvedības maiņu tā, lai tas sasniegtu savu mērķi, izpildot savus uzdevumus. Vēlme izpatikt klientam vai uzburt ilūziju par iedvesmu, “dziļajiem insaitiem“, “pēkšni izaugušajiem spārniem” var traucēt darbam. Zinot, cik lēni pieaugušie cilvēki (mēs) pieņem jaunas idejas un maina paradumus, cerēt, ka vienreizējs “insaits” nostrādās, manā gadījumā bija naivi. Pārstāju meklēt klientu acīs prieku sesijas laikā, jo tas, vai patīku klientam vai komandai sesijas laikā, manuprāt, nekā neietekmē viņu sasniegtos rezultātus pēc mūsu sesijas. Man ir piemēri, kad vadītājs redz rezultātus pēc sesijām, tai skaitā ciparos, aicina turpināt, bet daļa no komandas tai pat laikā apgalvo, ka sesijas neko nav devušas un nedos, tā vienkārši sakritība, nav ko tērēt laiku! Ja klientam rodas iedvesma bez mūsu piepūles sesijas laikā vai pēc sesijas, pēc paveikta darba, tas ir ok. Iespējams, mēs to nekad neuzzināsim.

Mīts nr.3. – koučings ir komfortabls un patīkams klientam. Iespējams, pēc kādas 5-6 sesijas jā. Novēroju, ka tiklīdz koučinga process par tādu kļūst, acumirklī mazinās tā efektivitāte. Kočinga procesā, ja tā nav viena sesija, cilvēks/komanda iemācās domāt noteiktā veidā – orientējoties uz mērķi, balstoties uz stiprajām pusēm un t.l.. Rezultāti pēc pirmajām sesijām izskatās iespaidīgāki, nekā pēc desmitās sesijas. Tas ir kā ar svara nomešanu – pirmos liekos kilogramus nomest ir viegli un to nomešanu ir arī viegli pamanīt, pamēģini nomest pēdējos! Pārmaiņas domāšānā nav komfortablas. Atbildēt uz jautājumiem prasa piepūli. Tas var būt grūti. Pieņemt lēmumu par rīcibu un rīkoties var nebūt viegli.

Mīts nr.4. – koučings ir ilgtermiņa pakalpojums. Manuprāt, koučings ir laikā limitēts vai īstermiņa pakalpojums. Kad pabeidzu koučinga skolu, sapņoju par noteiktu skaitu ilgtermiņa klientiem. Šodien esmu pārliecināta, ka koučinga metodes būtība ir zināmā pretrunā ar ilgtermiņa risnājumiem. Ar maniem klientiem viss ir kārtībā. Tie ir pieaugušie cilvēki, kuri ļoti ātri apgūst uz mērķi orientētu domāšanas veidu. Dažreiz vienas-divas individuālās sarunas tiešām pietiek. Vienreiz saprazdams, kā domāt, kā rīkoties, kā izvēlēties prioritātes cilvēkam vairs nav vajdzības to atkārtot vēlreiz. Ar komandām ir savadāk, tur, lai pielietotu efektīvu koučingu, ir nepieciešams laiks, lai sagatavotu visus nepieciešamos apstākļus (ienāca prātā vārds pre-koučings). Pre-koučings sagatavo komandu koučingam.

Iespējams, pēc kāda laika atkal domāšu savādāk. Pagaidām tā.