Kad vadītājs nepiedalās

Vakar apmācībās kāda uzņēmuma HR vadītāja pajautāja pasniedzējai, ko darīt, ja uzņēmuma vadītājs lūdz pēc pasākuma, kurā piedalās visi darbinieki, bet pats atsakās piedalīties pasākuma aktivitātēs, paliekot novērotāja pozīcijā.

Iedomājaties, sekojot vadītāja lūgumam, HR izstrādā scenāriju, sarīko pasākumu, pienāk laiks kādai aktivitātei un vadītājs (kurš pats lūdza!!!), saka: “Nē, es nepiedalos!”

Tas ir normāli! Tā ir normāla vadītāju reakcija šādos apstākļos. Iemesli var būt dažādi, es minēšu vienu, kas manuprāt, ir noteicošais: vadītajam ir spēcīgs ieradums būt kopā ar kolektīvu/komandu atsevišķi. Vadītājs ir katru dienu blakus kolektīvam, bet atbildība, kuru viņš nes gan par cilvēkiem, gan par rezultātu, uzliek viņam “atsevišķuma” slogu. Kamēr tas izveidojas par paradumu ne visiem, bet daļai noteikti.

Ko darīt tam, kas organizē uzņēmumā pasākumus, kuros “ir jāpiedalās visiem”, lai pasākuma laikā neapjuktu no šādas iespējamās (normālas!) reakcijas? Parunāt ar vadītāju pirms pasākuma par “kritiskām” aktivitātēm, vai vismaz, pirms aktivitātes, aci pret aci. Pastāstīt divos vārdos, kas notiks un pajautāt, vai vadītājam ir ok piedalīties. Ja vadītājs pasaka, ka nē, tad kopā izdomāt, ko vadītājs darīs tad, kad visi citi piedalīsies: dalīs konfektes, salies šampanieti, aizies pasaukt Salaveci? Vēlams, lai loma būtu kalpojoša.

Pamēģiniet! Pat ja jūsu vadītājs parasti piedalās, šāda saruna par “kritiskām” aktivitātēm pirms tās notiek, jūsu starpā vairos uzticēšanos.

Ja raksts bija noderīgs, lūdzu uzspied Like augšā zem virsraksta! 

Laimīgu Jauno gadu!