Būt konfliktā

Izsekojot, kādā veidā cilvēks ir nonācis situācijā, kuru vajag mainīt, jo vairs nav ne prieka, ne gandarījuma, bieži konstatēju, ka iemesls ir bijis viens – vēlme izvairīties no iespējamā konflikta. Šī uzvedības īpatnība ir raksturīga daudziem cilvēkiem, jo viņiem nepatīk konflikti. Viena no stratēģijām ir izvairīties no konfliktiem, cik vien ir iespējams. Tā pat pastāv cita stratēģija, kad cilvēks ātri saorganizē cita veida konfliktu (tādu, kuru viņš jau zina, kā kontrolēt)*, lai tādā veidā apzīmētu savas robežas un tik tam pāri, noturot šķietamu kontroli savās rokās. Iedomājaties, kas notiek, kad šie divi satiekas: viens izvairās, otrs tajā brīdī drosmīgi un ātri liek savas robežas, lai tikai tās būtu uzliktas un lai īstais konflikts nenotiktu.

Kas ir tas iemesls, kādēļ šie cilvēki ir kopā? Ne jau tādēļ, lai izvairītos no konflikta, bet tādēļ, lai kaut ko radītu. Ģimenē, uzņēmumā, dažādās attiecībās konflikts ir enerģijas lādiņš, stūrakmenis, vājā punkta indikātors, saistošā viela, šķīdinātājs un t.t., pateicoties kuram tiek veidota tāda nākotne, kuru vēlamies. Izvairoties no konflikta vai ātri saorganizējot tā vietā citu konfliktu (izdarīts un miers!), mēs zaudējam uzmanību un pārtraucam apzināto vēlamās vīzijas realizēšanu.

Neviens labs darba process nenoris bez produktīvā konflikta. Šis apgalvojums nav par personībām, bet procesiem, kurus šīs personības vada. Katram ir savs redzējums, sava funkcija, mērķis, uzdevums, veids, kā to visu darīt. Konflikti ir neizbēgami, tāpēc ir svarīgi mācēt tajos būt.

Manuprāt, galvenā prasme būšanai konfliktā ir prasme to izturēt, līdz atradīsies risinājums, kurš der visiem iesaistītajiem un virza uz mērķa sasniegšanu. Tas prasa piepūli, bet, atšķirībā no izvairīšanās stratēģijām, sniedz mīlzīgu gandarījumu, kad tas tiek atrisināts un lietas tiešām pavirzās uz priekšu.

Ļaujiet sev pabūt konfliktā. Pavērojiet, kas notiek ar jūsu sajūtam, kad konfliktā fokusējaties uz risinājuma meklēšanu, tai pat laikā skaidri apzinoties, kāda mērķā vadīts iegājāt šajā konfliktā:

“Esmu konfliktā. Es jūtu dusmas, aizvainojumu, ….. Kas ir konflikta iemesls? Kas ir konflikta mērķis? Kādi ir risinājuma varianti? Kāds risinājums der visām iesaistītajām pusēm un virza uz mērķa sasniegšanu?”

_______

*Piemēram, kad viens kolēģis uz otra kolēģa lūgumu padalīties ar informāciju par notiekošiem darba procesiem, saka apmēram tā: “Tu ar to gribi teikt ka es visu daru nepareizi?” vai “Tu nedrīksti man jautāt, jo termiņš nav beidzies! Tu neuzticies man, mēs taču vienojāmies par termiņiem!”